Stāmerienas pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un viena no interesantākajām eklektisma stila celtnēm Latvijas muižu apbūvē. Šīs nodarbības mērķis ir sniegt iespēju skolēniem izzināt pils arhitektūru un vēsturiskos stāstus, izmantojot izpētes, sadarbības un pašorganizētas mācīšanās pieejas.
Nodarbības sākumā skolēni izzina pils vēsturisko laika ietvaru no 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākuma, kad Eiropā attīstījās romantisma laikmets mākslā, kultūrā un dzīvesveidā. Pils saimnieki Boriss fon Volfs, kamerdziedātāja Alise Laura Barbi un viņas meita Aleksandra fon Volfa pārstāv šo laiku. Nodarbības izziņas lapās ir iekļauti jautājumi par pils arhitektūru, Džuzepi Tomazi di Lampedūzu, sicīliešu princi un Aleksandras fon Volfas vīru, kas viesojies pilī un sarakstījis slaveno romānu “Gepards”, un brāļiem Eberhardu un Ferdinandu fon Cepelīniem, kas izgudroja dirižabli.
Nodarbības noslēgumā ir refleksijas un sarunu daļa, kuras ietvaros nodarbības vadītājs skolēnu izzināto papildina ar paplašinātiem stāstiem par pili.
Kopējais nodarbības ilgums – līdz 1,5 h.
Stāmerienas pils uzņem 5. – 9.klašu un 10. – 12.klašu skolēnus.
Maksa – 3.00 EUR no skolēna un 25.00 EUR par grupas vadīšanu un izdales materiālu nodrošināšanu.
Kontaktinformācija +371 25755784, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. . Iepriekšēja pieteikšanās obligāta.
 |
 |
Pils suvenīru veikaliņš piedāvā iegādāties grāmatas, kas saistītas ar Stāmerienas pili, tās piedāvājumu, stāmerieniešiem un romantismu:
Ilze Lecinska, Džoakino Lanca Tomazi
Vienā likteņdejā savijušies mūži
Vai neizlēmīgais Džuzepe būtu uzrakstījis savu vienīgo romānu, ja nebūtu Aleksandras noteiktības? Iespējams, ka nē. “Trīcošā dvēsele” — tā savu meitu, psihoanalītiķi, raksturoja Itālijas karaliskā dziedātāja Alise Barbi, kuras muzikālais sniegums un personība spēja sajūsmināt Johannesu Brāmsu. Vai romānu pēc autora nāves publicētu, ja par to nebūtu parūpējušies atraitne un abu adoptētais dēls Džoakīno? Visticamāk, ka nē… Tad mums visiem trūktu iemīļotā intelektuālā bestsellera, kuram ir īpaša vieta Latvijas kultūras vēsturē, kā arī aizraujošās Viskonti filmas, par kuru jūsmo kinomīļi visā pasaulē! Mīlestība spēj visu. Pat neiespējamo.
Pirms 88 gadiem satikās dižciltīgas itāliešu dzimtas atvase — rakstnieks Džuzepe Tomazi di Lampedūza ar Vidzemes ietekmīgākās muižnieku dzimtas baronesi Aleksandru fon Volfu un Stāmerienas gleznainā apkārtne sniedza pasaulslavenā romāna “Gepards” autora iztēlei tik nepieciešamā miera, klusuma un apceres iespēju. No Sicīlijas klinšainās un Vidzemes mežiem apaugušās ainavas skatītā epizode atklāj notikumiem un pārdzīvojumiem bagātu laikmetu. Viens no tā sākuma punktiem ir “mākslinieka Jozefa Tomasi” un “mājsaimnieces Aleksandras Wolff” izraksts no laulību reģistra par Latvijas pareizticīgo Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīcā Rīgā 1932. gada 24. augustā noslēgtām laulībām. Baznīcas virsmācītāja Aleksandra Makedonska drosme savienot ar svētajām laulības saitēm divus intelekta un gara aristokrātus ir ne vien sekmējusi abu dzīvesbiedru talanta uzplaukumu, bet arī ierakstījusi mājīgo, klasicisma formās celto Rīgas koka baznīciņu, līdzīgi kā romantisko Stāmerienas pili, gan tūrisma, gan pasaules literatūras vēstures kartē.
Ojārs Spārītis,
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents,
Latvijas Mākslas akadēmijas profesors
___________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
Jānis Poruks
Dziedi jel!
Gulbenes novadā šūpulis ir kārts vairākiem izciliem mūsu tautiešiem. Viens no tiem ir Druvienā dzimušais un augušais rakstnieks un dzejnieks Jānis Poruks (1871–1911). Viņš ir sava ceļa gājējs, kurš ir atstājis dziļu nospiedumu kā latviešu literatūrā, tā druvēniešu dvēselēs, jo rakstnieka un dzejnieka darbos atspoguļojas Druvienā un tās apkārtnē rastie prototipi.
Viņa darbi turpina dzīvot no paaudzes paaudzē. Ikviens no mums ir līdzpārdzīvojis prozaiķa atpazīstamākajiem darbiem — “Pērļu zvejnieks”, “Kauja pie Knipskas”, “Kukažiņa” — un, reizi no reizes, tos pārlasot, gūt arvien jaunas atziņas un dzīves patiesības.
___________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
Ieva Bērziņa
Tirzas "Doktorāta" stāsts
